Pēdējā vidusskolas gadā Evita pārdomāja, un nolēma studēt ekonomiku. „Vecāki uzņēmās finansēt manu uzturēšanos Rīgā, lai visu savu laiku veltītu mācībām. Lai arī bija paņemts gan studiju gan studējošais kredīts, pus gada laikā sapratu, ka ir nepieciešams atrast darbu”. Divas nedēļas Evita pastrādāja reklāmas nozarē, prezentējot preces, bet uzreiz saprata, ka tas nav priekš viņas. Uzreiz pēc tam sāka strādāt viesnīcā „Krišjānis un Ģertrūde”, tā saucamajā „bed & breakfast” apkalpošanas sfērā. Sešus mēnešus vēlāk, pēc negaidītiem personiskās dzīves pavērsieniem, Evita uzrakstīja atlūgumu. „Man šis darbs gan psiholoģiski, gan fiziski nogurdināja, tāpēc nolēmu aiziet”, atceras Evita. Pēc pus gada nostrādāšanas šāda veida apkalpošanas sfērā, Evitai bija pietiekams laiks, lai saprastu, ka nekad vairs negribēs strādāt šāda veida nozarē.

Mērķtiecība ņem virsroku

    Pus gadu nestrādājot Evita saprata, ka vienīgais, kas viņai vajadzīgs ir atkal jauns amats. „Es ļoti intensīvi sāku meklēt darbu, gāju uz daudzām darba intervijām, uz bankām, dažādām apdrošināšanas kompānijām, visur, kas vairāk vai mazāk saistīts ar biroja darbu”. Atsaucoties uz starptautiskas finanšu kompānijas „Tavex” sludinājumu, un aizejot uz interviju, Evita saprata, ka tas ir tas, kas vajadzīgs. Kompānija nodarbojas ar valūtām, maiņas operācijām un pārskaitījumiem. „Bija paredzēts, ka strādāšu par kasieri – operatori, bet sagadījās tā, ka brīdī, kad sāku strādāt šajā firmā, atbrīvojās finanšu direktora vieta, un priekšnieks jau pēc pāris nedēļām šo amatu piedāvāja man. Tai brīdi, nedomājot, piekritu”, priecīgi stāsta Evita. Bet viss nebija tik vienkārši, kā sākumā šķita. Lai oficiāli tiktu šādā augstā amatā, pretendentam vispirms ir jāapgūst kasiera darbs, tāpēc Evitai nācās divus darbus darīt reizē. Paralēli mācoties strādāt pie kases un asistēt direktoram, ļoti īsā laikā vajadzēja iemācīties tādas specifiskas lietas, ar kādām iepriekš dzīvē nekad nav nācies saskarties - ap 50 valūtām, viltošanas tehnikas, naudas sistēma un dažādām programmām. Protams, papildus bija nepieciešamas krievu un angļu valodas zināšanas, jo daudz nākas kontaktēties ar lielajiem priekšniekiem Igaunijā, arī klienti pārsvarā ir krieviski runājoši. Un apmēram pēc diviem mēnešiem Evita godam varēja pildīt savus pienākumus jau finanšu direktores amatā.

Darbs, kolēģi un spēja mācīties

    Esot šajā amatā jau ilgāk pa gadu, Evitai nācies ne vien apgūt jaunas specifiskas zināšanas un būt atbildīgai, ar lielu koncentrēšanās spēju un izteiktu loģisko domāšanu, bet arī iemācīties saskarsmes psiholoģiju. „Daudz kolēģu ir vecāki par mani, un ne vienmēr attieksme no viņu puses ir bijusi pozitīva. Sākumā pat vajadzēja pacīnīties, lai panāktu respektu no kolēģu puses, jo vairākiem bija grūti pieņemt, ka tagad daudz jaunāka un šajā sfērā iepriekš nepieredzējusi sieviete viņiem būs tiešais priekšnieks”, atceras Evita. Bet tagad esot visi kā ģimene, un ja kādas problēmas vai kolēģi pieļaujot kļūdiņas, tad tās pa labam, pozitīvā gaisotnē tiek risinātas.
    Runājot par izaugsmes iespējām, Evita skaidro, ka drīzāk tās iespējams uz apjomu nevis uz augšu, jo pašai vairs augstāk neesot kur kāpt, iespējama tikai izaugsme uz papildus pienākumiem un zināšanām, savukārt kolēģiem ir vērts censties, jo nereti tieši no kasiera vidus tiek ņemts cilvēks augstākam amatam. Arī atalgojuma sistēma firmai ir rūpīgi plānota, vismaz gadu uz priekšu, un pateicoties firmas veiksmīgai attīstībai, alga periodiski tiek paaugstināta. „Firmas koncepcija balstīta uz augstu apkalpošanas līmeni, tāpēc arī algas līmenis tiek nepārtraukti celts”, apmierināti paziņo Evita.