Kaspars pabeidzis Kuldīgas vidusskolu, kā jau lielākā daļa jauniešu, nolēma doties studēt uz Rīgu. Iestājies „Turībā” uz tūrisma vadību, jau pirmajos mēnešos nosprieda, ka, skolas atmosfēra ir pārāk uzspēlēta, un lai arī patika izvēlētās studijas, pēc četriem mēnešiem izlēma augstskolu pamest. Atgriežoties Kuldīgā, sāku strādāt kokapstrādes uzņēmumā SIA „Mars”, nostrādāju tur pusotru gadu par garinātāju, smejoties stāsta Kaspars! Viņam pašam šis darbs šķita garlaicīgs, un nolēma atkal doties uz Rīgu mēģināt studēt vēlreiz. Šoreiz izvēlējās stāties „Baltijas Krievu institūtā”, (Baltijas Starptautiskā akadēmija) uz reklāmas dizainu. Paralēli sāka strādāt SIA „Varner Baltija” veikalā „Bik Bok” par pārdevēju. Gadu vēlāk, 2004. gadā, notika negadījums, un Kasparam nācās trīs mēnešus nogulēt slimnīcā, un ar to arī studijām bija pielikts punkts. Neskatoties uz to, šoreiz Kaspars izlēma nebraukt atpakaļ uz dzimto pilsētu, un palika Rīgā, turpinot darbu veikalā.

Virzība pa karjeras kāpnēm!

    Jau 2005. gada pavasarī Kasparu iecēla par vadītāja vietnieku, savukārt augustā veikalu tīklam tika izsludināts konkurss uz reģionālā dizainera-dekoratora vietu. Uzzinot, ka veikali meklē dekoratoru, nodomāju, ka vēlos to, jo tas ir radošs darbs, tas, kas mani visvairāk interesē! Jo kā vietniekam, neskaitot darbu ar klientiem un pārdošanu, bija pārsvarā jānodarbojas ar papīriem, daļa grāmatvedības, preces pārsūtīšana un tāda veida pienākumi. Mani, protams, vairāk vilināja radošais darba process! Neskatoties uz lielo konkurenci, Kaspars ieguva šo darbu, un vēl joprojām atrodas šajā amatā. Jo principā ir tā, ka no pārdevēja var izaugt līdz vadītājam, un tālāk kompānijā nav kur kāpt. Vēl esot iespēja ieņemt kādu amatu firmas ofisā, piemēram, grāmatvedības vai reklāmas daļā. Bet šajos amatos kadri mainoties reti.

Visapkārt tikai meitenes!

Šajā darbā ir tāda specifika, ka kolektīvs visos veikalos sastāv no sievietēm, un Kasparam darba laikā nav saskare ar vīriešu kārtas pārstāvjiem! Ir visādi, Kaspars skaidro, lielākoties, tas netraucē, vienīgais citreiz nepieciešama vīrieša izpalīdzīgā roka, bet nākas tikt galā pašam. Meitenes daudz klačojas, ir jāapdomā ko stāstīt, ko ne! Kaspars savā ziņā no meitenēm dažreiz gūst šādus tādus stila knifiņus vai idejas. Jo tomēr nākas strādāt ar sieviešu apģērbu kolekcijām un veikala vizuālā izskata veidošanu, un tas palīdz, ja jebkurā mirklī var pajautāt sieviešu viedokli. Jo viņa darbs ir tas, kas palīdz veicināt apgrozījumu. Arī alga atkarīga no veikalu apgrozījuma, jo katru mēnesi papildus ikmēneša cietajai algai, tiek izmaksāti bonusi.
    Pārsvarā Kasparam jādarbojas ar veikalu dekorēšanu. Ikdienā tas ir sienu veidošana, kolekcijas izkārtojumi, lelles, savukārt svētkos - attiecīgās tēmas vizualizēšana veikalos.
    Darba diena sākas deviņos no rīta un beidzas pus sešos vakarā, ar pusstundas pārtraukumu, piecas dienas nedēļā. Kasparam tīkami ir komandējumi, kas notiek divas reizes gadā. Parasti gan tie ir Norvēģijā vai Zviedrijā. Tāpēc šajā amatā nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas. Liela daļa informācijas tiek pasniegta arī norvēģu valodā, bet Kasparam vēl nav bijis ne laika, ne iespēju šo valodu apgūt. Dizaineri-dekoratori sabrauc no visām valstīm, kurās šie veikali atrodas, notiek prezentācijas, kurās katram ir jāpastāsta savas valsts veikalu dekorēšanas modes jaunumus, jādalās savā pieredzē, kā arī kopīgi aplūko jaunākās apģērba modes tendences. Šajās prezentācijās lieliski var gūt jaunas idejas, mēs varam iedvesmoties viens no otra! Tas arī nozīmē to, ka šajā darbā nepieciešams būt ne vien radošam, sabiedriskam un draudzīgam, bet arī ar spēju uztvert kritiku. Jo ne vienmēr visiem patiks mana krāsu izjūta vai spēja vizualizēti pasniegt ideju!